Par Lauksaimniekam Svarīgo

Bijām pasaules lielākajā tehnikas izstādē. Padalīsimies ar interesantāko

Agrotehnikas izstādi Hannoverē varētu dēvēt par gada notikumu visiem lauksaimniecības tehniku ražotājiem, lauksaimniekiem un sadarbības partneriem. Vienuviet var uzzināt ne tikai par šī brīža tehnikas piedāvājumu, bet arī izvērtēt, kāda būs tehnoloģiju attīstība tuvākajos gados. Bijām tur un viedoklis mums ir.

Kādam rekorda gads, kāds nevar norēķināties. Ko darīt?

Šobrīd varam redzēt, ka situācija starp lauksaimniekiem ir ļoti atšķirīga - ir saimniecības, kurām šogad bijis rekordu gads ar lieliskām ražām, taču, diemžēl, ir arī tādas saimniecības, kas šobrīd nevar norēķināties ar piegādātājiem un esošajai situācijai ir jāmeklē piemēroti risinājumi.
Saviem klientiem esam devuši solījumu, ka būsim kopā gan labos, gan sliktos laikos - būsim kopā un palīdzēsim. Kad klients vēršas pie mums, vienmēr esam atvērti individuālai sarunai, lai katram klientam piemeklētu tieši viņam piemērotāko risinājumu. Līdz šim mums tas ir izdevies, lai vienotos par tālākajiem soļiem un kopā gaidītu jau nākamo ražu

Aktuālais lauksaimniecības tehnoloģijās

Tehnoloģiju attīstība ir neatņemama mūsdienu sastāvdaļa, un arī lauksaimniecības nozare nav izņēmums. Tirgū parādās jaunas tehnikas efektīvākai saimniekošanai, un aizvien biežāk ražotāju piedāvājumos redzam bezpilota tehniku alternatīvas.
Šajā epizodē runājam ar Baltic Agro Machinery Biznesa attīstības vadītāju Baltijas valstīs Aivaru Metlu-Rozentālu. Skaidrojam, kas aktuāls lauksaimniecības tehniku tirgū un ar kādiem izaicinājumiem saskaras lauksaimnieki un tehnikas tirgotāji.
 

Par šī gada ražām

Šis gads bijis izaicinājumiem pilns, tāpēc šajā epizodē pārrunāsim:
 
●        Kāda bijusi vasaras sezona lauksaimniekiem Latvijā?
●        Kas šobrīd ietekmē ražas cenu un ar ko jārēķinās pēc ražas novākšanas?
●        Kādas mācības mums devusi augusta vētra un lielgraudu krusa?
●        Kāpēc apdrošināšana nav ekstra, bet nepieciešamība?

Ko un kā sēsi - to pļausi

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecības nozarē notikušas būtiskas pārmaiņas, ietekmējot arī minerālmēslojumu un graudu cenas. Tas graudkopjiem licis aizvien rūpīgāk izsvērt nepieciešamo sēklu apjomu un kvalitāti, kā arī meklēt jaunus risinājumus efektīvākai saimniekošanai.
Jaunākajā “Par lauksaimniekiem svarīgo” podkāsta epizodē Swedbank lauksaimniecības eksperti Raimonds Miltiņš un Rolands Zeltiņš sarunājas ar SIA “Scandagra Latvia” ģenerāldirektoru Artūru Koktu, lai noskaidrotu, kādas iespējas un pakalpojumi pieejami graudaudzētājiem Latvijā un ko ieteicams ņemt vērā, veicot graudu un minerālmēslu iegādi.

Ko lauksaimniekam der zināt par naudu?

“Sākumā katram lauksaimniekam pašam ir jābūt skaidrai vīzijai. Vai, piemēram, plānotais ražas palielinājums dos cerēto atdevi un aizdevumu varēs atmaksāt tā, kā iecerēts. Un tad ir īstais brīdis doties uz banku atrast kopēju ceļu,” saka Swedbank lauksaimniecības eksperts Rolands Zeltiņš. 
Kā atšķiras kredīta izsniegšana lauksaimniekam no uzņēmuma?
Kā zināt, kad ir īstais brīdis aizņemties?
Ko parasti lauksaimnieki ieķīlā?
Kāds ir ieteikums lauksaimniekiem, kas tuvākajā laikā plāno investēt?

Kas strādās Latvijas laukos? | Podkāsts “Par lauksaimniekam svarīgo”

Lai gan mēs ik pa laikam dzirdam iedvesmojošus stāstus par cilvēkiem, kas izvēlas no pilsētas burzmas pārcelties uz lauku reģioniem, tie ir atsevišķi gadījumi un par tendenci runāt nevaram. Lielākoties cilvēki migrē uz pilsētām, tāpēc lauku reģionos darbaspēka trūkuma jautājums ir vēl izteiktāks. Aizvien biežāk viesstrādnieki ir realitāte Latvijas laukos. Arī robotizācija daudzās Latvijas fermās jau ir ikdiena.
“Viss ir atkarīgs no katras apdzīvotās vietas un novada kopējās attīstības – kāda ir infrastruktūra, vai ir veikali, skolas, medicīniskās palīdzības iespējas, kultūras dzīve, sporta kompleksi u.tml. Tas arī saistās ar iedzīvotāju skaitu, cik ir palikuši un cik izvēlējušies aizbraukt. Tieši vide ir tā, kas ļauj rasties uzņēmējdarbībai un veidot darbavietas,” uzsver Raimonds Miltiņš, Swedbank lauksaimniecības eksperts. 
 
Mūsu kļūst mazāk
Statistika par iedzīvotāju skaitu pēdējos 30 gados nerāda iepriecinošu ainu. “Datos jaunākais atskaites punkts bija 2022. gada sākums, kad gada laikā cilvēku skaits Latvijā samazinājās par apmēram 17 tūkstošiem. Lielā mērā samazinājums ir tieši laukos. Trijās desmitgadēs ir pagasti, kur iedzīvotāju skaits samazinājies par vairāk nekā 70%. Cilvēki, kas bija gatavi uz vietas dzīvot un strādāt dažādus darbus, paliek mazāk. Darba rokas vairāk nepaliek un efektivitāte ienāk ražas novākšanā, fermās un saimniecībās. Tāpēc varam novērot, ka lauksaimniecība virzās efektivitātes virzienā,” saka Rolands Zeltiņš.
 
Swedbank lauksaimniecības eksperti novērojuši, ka robotizēt piena fermas atmaksājas, ja ir vismaz 70 slaucamas govis. Tieši tādam skaitam ir paredzēts viens robots. Ja lauksaimniekam ir saimniecība ar 30 govīm, robots strādās neaktīvi, izmaksās dārgi un tikai ilgā termiņā mērāms ieguvums.
 
Kādas cerības uz jauno paaudzi?
Zeltiņš norāda arī uz izaicinājumiem izglītībā un paaudžu nomaiņā: “Cilvēki laukos paliek mazāk, un tā jau ir fundamentāla problēma. Skatoties augstskolu jaunākajos datos, tikai 1,6% no visiem studējošajiem ir izvēlējušies studēt lauksaimniecību. Tas ir samazinājums, jo pirms dažiem gadiem tie bija 2% no visiem studējošajiem. Lauksaimniecībā strādā apmēram 5% darba vecuma cilvēku. Spriežot pēc kopējā darbinieku un studējošo skaita, veidojas zināms disbalanss.“
 
Eksperti arī norāda, ka apmēram 60% saimniecību pieder saimniekiem, kas ir vecāki par 55 gadiem. Ir skaidrs, ka paaudzes vienā brīdī mainīsies. Savukārt jaunajiem cilvēkiem saimniecības pieder salīdzinoši maz. Mums ir izaicinoši nākošie gadi priekšā. Ar līdzīgiem izaicinājumiem saskaras lauksaimnieki ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Eiropā. Saimnieka vidējais vecums Eiropā pieaug.
 
Cik  lauksaimniecībā strādājošais  var nopelnīt?
Latvijas reģionos lauksaimniecībā strādājošie var nopelnīt vidējo algu valstī. “Darbinieks, kurš māk kvalitatīvi apsēt, nomiglot, nomēslot laukus visu gadu, uz rokas saņem ap 1500 eiro. Par lētāku samaksu neviens nestrādās,”  savos novērojumos dalās Raimonds Miltiņš.
Klausieties Swedbank podkāsta lauksaimniekiem jaunāko ierakstu un uzziniet:
Kāda ir situācija ar darbinieku meklēšanu laukos?
Vai viesstrādnieki ir neizbēgama realitāte?
Kurā lauksaimniecības jomā tiek nodarbināti visvairāk cilvēku?
Kādus motivācijas rīkus darbiniekiem izvēlas saimnieki?

Kas notiek ar lauksaimniecības zemes tirgu?

Swedbank lauksaimniecības eksperti ir veikuši apjomīgu lauksaimniecības zemes pēdējās desmitgades cenas analīzi. Lauksaimniecības zemes cena var krasi atšķirties, ņemot vērā atrašanās vietu, tomēr kopumā katru gadu vērojams pakāpenisks cenas pieaugums. Pašlaik vidējā lauksaimniecības zemes cena Latvijā ir 4000 EUR/ha; Lietuvā lauksaimniecības cena ir tāda pati; savukārt Igaunijā – par aptuveni 10% lētāk.   
 
 
Klausieties Swedbank podkāsta lauksaimniekiem jaunāko ierakstu un uzziniet:
Kā vides un klimata jomas prasības ietekmē lauksaimniecības zemes tirgu?
Kādi faktori jāņem vērā pērkot lauksaimniecības zemi?
Cik bieži saimnieki ņem kredītu zemes iegādei?

Fiksēt vai nefiksēt cenu ražai

Paļauties uz veiksmīgu cenu biržā vai tomēr fiksēt ražas cenu? Kāpēc ir svarīgi apdrošināt sējumus un kā izvēlēties graudu uzpircēju?
Graudu cenas svārstības ietekmē reģionālais un globālais pieprasījums, tomēr, lai pārdošanas darījums būtu veiksmīgs, pašam saimniekam jāizvērtē dažādi pārdošanas aspekti. Piemēram, pārdot visu ražu uzreiz vai tomēr pa daļām. Iepriekšējā gada pavasarī graudu cena bija vislabākā, bet tas bija īss mirklis – jau pēc dažiem mēnešiem vasarā nenoteiktība tirgū mazinājās un graudu cena kritās.
 
Atskatoties uz pērno gadu, graudu audzētājiem kopumā tas bijis veiksmīgs, taču katru gadu aktuāls ir jautājums par graudu cenu fiksēšanu – vai saimniekam ir vērts to fiksēt vai tomēr paļauties uz cenu pēc ražas novākšanas?
 
Kā skaidro Swedbank lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš, cenu fiksēšana notiek starptautiskās biržās, un ir izstrādātas mobilās lietotnes, kas ļauj aktīvi sekot līdzi cenu izmaiņām. Viens ir sekot līdzi cenām, bet otrs – kam pārdot?
 
Eksperts atzīmē, ka ikvienam saimniekam ir svarīgi slēgt līgumus tikai ar uzticamiem uzpircējiem.
“Prakse rāda, ka saimnieki strādā ar diviem vai trim partneriem, kuri ir gatavi iepirkt graudus, un katru dienu ar saimniekiem notiek saziņa par cenām. Ja cena saimniekam ir apmierinoša, līgums tiek noslēgts un graudi piegādāti konkrētā apjomā un kvalitātē,” stāsta R.Miltiņš.
 
Sējumu apdrošināšana – drošības spilvens nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā
 
Ikviena saimnieka interesēs ir pārdot kvalitatīvu graudu ražu gadu no gada, taču pastāv ārējie faktori, kurus pats saimnieks nevar ietekmēt,. Eksperti aicina sējumus apdrošināt, jo nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā vai citu faktoru ietekmē tā nosegs ražas un kvalitātes zudumus vai līgumsodu par apjoma neizpildi. Sējumu apdrošināšana  ir svarīga visiem saimniekiem, neatkarīgi no saimniecības lieluma.
 
Apdrošināšanas izmaksas ir nelielas — piemēram, skatoties uz vienu tonnu kviešu, tās ir aptuveni 15–20 EUR robežās. Skatoties pret kopējām izmaksām, apdrošināšanas summu par hektāru izvēlas pats saimnieks. Ja tiek samaksāta lielāka apdrošināšanas prēmija ,līdz ar to  tiek apdrošināti vairāki riski un katram hektāram ir lielāka vērtība no kuras tiek aprēķināti zaudējumi.
 
Vai graudu uzpircējs ir uzticams?
 
Eksperti norāda, ka tirgū pirms pieciem, sešiem gadiem tika dzirdēts par atsevišķiem krāpšanas gadījumiem, kad saimnieks izvēlējies par partneri salīdzinoši jaunu un mazu uzņēmumu, kuram nav bijusi ilggadēja reputācija graudu uzpirkšanā. Eksperti arī vērš uzmanību, ka, graudu eksportētājam līdz gala pircējam, var nākties saskarties ar dažādiem riskiem, tāpēc ir svarīgi izvēlēties partneri ar daudzu gadu pieredzi nozarē.
 
 
 

Kas lauksaimniekam jāzina par EURIBOR?

Jau apmēram gadu gan privātpersonu, gan uzņēmēju vidū aktuāla ir tēma par aizdevumiem un EURIBOR likmju kāpumu.
Kāda ir šī brīža situācija ar likmēm? Vai tās turpinās kāpt?
Kā EURIBOR likmes skar lauksaimniekus un kādas ir nākotnes prognozes?
Kā plānot savas izmaksas un ko ņemt vērā tālākai saimniecības izaugsmei?